Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva

LU FSI Mutvārdu vēstures nodaļa organizē konferenci, lai iezīmētu jaunu izpētes platformu, kurā atklātu nosaukumā minēto jēdzienu – paaudze, atmiņa un migrācija – savstarpējo ietekmi naratīvā perspektīvā.

Konference ir veltīta paaudžu identifikācijai atmiņu pētījumos, atmiņu pārnesei starp paaudzēm, kā arī migrācijas izraisītām pārmaiņām biogrāfiskajos naratīvos.

Referātu tēmas, kuros atmiņu mijiedarbība starp paaudzēm aplūkota, teoriju saistot ar mutvārdu vēstures avotu analīzi:

• Faktori, kas ietekmē paaudzes piederības apzināšanos: vēsturiskā pieredze, vecums, biogrāfiskie pārrāvumi u.c.;
• Atmiņu pārnese starp paaudzēm naratīvā perspektīvā: paņēmieni, forma, izpildījums;
• Kolektīvā atmiņa kā paaudzes vērtību veidotāja individuālajā atmiņā;
• Etniskums atmiņu pārnesē starp paaudzēm;
• Migrācijas iespaids uz atmiņu pārnesi starp paaudzēm;
• “Paaudzes biogrāfiskais naratīvs”– fikcija, konstrukcija vai realitāte?

Uzstāšanās un darba valoda – angļu.

Konferences zinātniskās organizācijas komitejas vārdā

Edmunds Šūpulis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

 edmunds.supulis@lu.lv

Konferences organizācijas komiteja:

Vieda Skultāne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Maija Runcis, Stokholmas Universitātes Vēstures nodaļa

Tīu Jāgo, Tartu Universitātes Folkloras studiju nodaļa

Agita Lūse, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāte un Latvijas Universitāte

Maruta Pranka, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Edmunds Šūpulis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Konference tiek organizēta pateicoties

Ievads

Zinātnieku grupās, līdzīgi kā ģimenēs, parasti satiekas vairākas paaudzes. Taču vecums vai dzimšanas gads pats par sevi nav noteicošais ne pētnieka, nedz arī paaudzes identitātei. Nozīme ir pieredzei un vēsturiskajam kontekstam, kurā veidojas dotās paaudzes pārstāvji. Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV)  centra izveidošanos par patstāvīgu pētījuma virzienu sekmēja filozofs, ētikas profesors Augusts Milts (1928–2008). Viņš pārstāvēja to paaudzi, kas dzimusi vēl neatkarīgās republikas laikā, bet jaunība pagāja Otrā pasaules kara un sovjetizācijas apstākļos. 

2020. gadā mutvārdu vēstures pētnieku grupas kodolā ir deviņi darbinieki, kuri pārstāv trīs paaudzes. Divas no tām akadēmisko darbību sāka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – jau liberalizētas, starptautiskajai apritei atvērtas augstākās izglītības un zinātnes apstākļos. Jaunākās paaudzes pārstāvji pieredzēja Atmodu, bet bija par jauniem, lai paši tajā piedalītos. Šī paaudze uzauga jau neatkarīgā Latvijā, kuru gan aizēnoja smagais 1990. gadu posms (Maija Krūmiņa, Ieva Garda). Minēto paaudzi mēdz dēvēt arī par mileniuma paaudzi. Iepriekšējā ir pēdējā padomju paaudze, kas vēl saskārās ar sociālisma reālijām un jaunībā jeb plastiskajos, socializācijai tik nozīmīgajos gados, piedzīvoja gan nacionālo pacēlumu, gan ekonomisko sabrukumu (Ginta Elksne, Kaspars Zellis, Agita Lūse, Edmunds Šūpulis). Pēc Rietumos pieņemtā dalījuma tā pazīstama kā X paaudze. NMV pamata veidotāji un ilgstošākie darbinieki pieder pie pirmās padomju jeb pēcstaļinisma paaudzes, kam nācās dzīvot “čukstētāju sabiedrībā”, atrodoties padomju propagandas varā, taču zināmā sociālā aizsardzībā. Viņi ir pieredzējuši divas politiskās sistēmas, un viņu biogrāfiskās trajektorijas piedzīvoja  krasu pagriezienu (Māra Zirnīte, Maruta Pranka). 

Latvijas neatkarībai atjaunojoties, jūtamu pagriezienu piedzīvoja arī NMV pētnieku grupas vadītāja profesore Vieda Skultāne. Profesores ģimene, bēgot no padomju varas, bija spiesti doties trimdā, un pati viņa akadēmisko karjeru izveidoja Lielbritānijā, starptautisku atpazīstamību iegūstot kā Bristoles universitātes profesore. Kopš 1990. gadiem zinātniece varējusi veikt virkni pētījumu arī savā dzimtenē, bet kopš 2013. gada ir vadošā pētniece LU Filozofijas un socioloģijas institūtā. 

NMV krājums kopumā ar vairāk nekā 4500 dzīvesstāstiem aptver vēl plašāku paaudžu skatījumu. Šodien visu šo cilvēku stāsti brīvi sastopas, saistās un atmiņas ceļo starp paaudzēm un valstīm. 

Paaudžu dzīvesstāstu pētīšanai veltīts projekts „Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva” (LZP projekts Nr. lzp-2018/1-0458), kas tiek realizēts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā (2018–2021). Konferencē ceram dalīties pētījumā gūtajās atziņās un veicināt diskusiju ar ārvalstu zinātniekiem, kuri arī pievērsušies sociālo un atmiņas procesu izpētei. Konferencē vēlamies atklāt nosaukumā minēto trīs jēdzienu – paaudze, atmiņa un migrācija – savstarpējo ietekmi naratīvā perspektīvā. 

Konferences noslēgumā tiks sniegts pārskats par Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku sadarbību Nordplus projektā, kas trīs gadu gaitā deva iespēju novērtēt atmiņu pārnesi starp paaudzēm migrācijas iespaidā. Projekts “No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku sadarbības tīklā” deva iespēju Norvēģijā un Zviedrijā intervēt dažādu paaudžu ieceļotājus no Baltijas valstīm, kā arī dalīties pētnieku pieredzē un sniegt gūtās atziņas pieaugušo izglītošanā.